Kad kustas ķermenis, kustas arī mūsu prāts. Ja mēs nekustāmies, tad nedodam papildus iemeslu to darīt arī prātam. Tādēļ, lai panāktu labu progresu meditācijā, ir svarīgi atrast stabilu sēdus pozīciju.

Daļu cilvēku, kuri sāk nodarboties ar meditāciju, biedē iespējams fizisks diskomforts (sāpoša mugura uc), ko izraisa nekustīga sēdēšana. Iemesls tam nav tas, ka mums nav iespēju sēdēt mierīgi ilgāku laiku. Patiesībā, mēs to darām ļoti regulāri– kad strādājam pie rakstāmgalda, sēžam uz dīvāna un skatāmies filmu. Tā kā mūsu prāts šajās darbībās ir vērsts uz ārējiem stimuliem, mēs reti pamanām, kā mūsu sēdēšanas poza ir nepareiza, un tā lielā mērā ir atkarīga no krēslu un dīvānu atbalsta. Tātad sēdēt nekustīgi mēs varam. Būtiski ir atrast pareizu pozu.

Būtiski nosacījumi sēdēšanas pozai ir – stabilitāte, vieglums un ērtums.

Šādu pozu iespējams ieņemt, saglabājot mugurkaula dabisko izliekumu. Tas tādēļ, ka šādā veidā stabilu pozu nodrošina ķermeņa dziļo muskuļu atbalsts mugurkaulam, nevis sasprindzinot virsējo muskuļu struktūras. Ja mūsu pozu notur ārējie sasprindzinātie muskuļi, tad pavisam drīz mums sāk sāpēt mugura, parādās saspringums plecos un citi traucējoši faktori.

Vēl viens svarīgs faktors, kas saistīts ar meditācijas sēd-pozīciju ir – mums ir jātrenē ķermenis, lai tas paliktu aktīvs, taču atslābināts. Kad mēs stāvam kājās, mēs neapzināti radām pretestību, iespiežot kājas grīdā un turot ķermeni stāvus. Ja mēs to nedarītu, mēs vienkārši sabruktu un nokristu zemē. Meditējot mēs to bieži aizmirstam, tāpēc sākam slinkot, kas noved pie miegainuma.

Pāris būtiski elementi, stabilas un ērtas meditācijas pozas saglabāšanai: